Cauri laikiem svečturis no teju nejaušiem praktiskiem priekšmetiem tapis par nozīmīgu interjera dizaina detaļu un atmosfēras veidotāju. Teju neticami, kā svečturi no dzīvnieku vai zivju taukiem pildītiem akmens iedobumiem, gliemežvākiem un pat galvaskausiem ar diega vai auduma strēmeli dakts vietā kļuvuši par grezniem telpu dekoriem ne tikai svētku reizēs, bet arī ikdienišķā vakarēšanā.
Īpašs svečturis īpašā namā
Dievnamu un lielu telpu apgaismošanai senāk lietoja karamos jeb kroņlukturus - ar diviem vai vairāk zariem, kas ar kopēju kātu tika piekārts griestiem. Altāru lukturi vienmēr bijuši grezni un masīvi rokas lukturi - visbiežāk ar septiņiem zariem pēc Bībelē aprakstītā Senā Jūdu dievnama luktura parauga. Sienas lukturiem turīgu ļaužu namos pie pekas, kas to stiprināja virsmai, pat tika sita bronzas vai porcelāna plātne, gaismas atstarošanai.
Tikmēr vienkāršā latviešu tautas daļa, kas tauku un vaska sveces lietoja tikai godu reizēs, ikdienā dedzinot skalus, svečuturus bieži gatavoja kopā ar skalturiem. Līdzīgi sienā spraužamiem skalturiem, lietoja arī koka vai dzelzs vadža lukturus. Godos virs galda kāra pie grietiem koka vai dzelzs lukturus ar 2-8 svecēm. Šādi kroņlukturi dažkārt tika pagatavoti no visai vienkāršiem līdzekļiem, kuplinot tos ozola vainagiem un vītnēm, mētru vītnēm, ozolu lapām, puķēm, prievītēm.. Īpašs bija lukturis, ko veidoja no paegļa atliektiem atzarojumiem. Iecienīti bija arī virpotie kāzu lukturi ar koka vai dzelzs zariem un svečturiem. Kāzu lukturu dzelzs formas pa daļai atvasinātas no baznīcu kroņlukturu paraugiem. Līdz mūsdienām visbiežāk saglabājušies tieši dzelzs kāzu lukturi, arī tādi, kam bija augstumu regulējoša “zāģa kāts”.
Cik sveces degsim?
Tāpat arī svečturu zaru skaitam arī vienmēr bijusi nozīme, lai kādās kultūrās tas ticis lietots. Trīs svečtura zari senlatviešiem bija gudrības, spēka un skaistuma simbols. Senlatviešu rituālu svečturi visbiežāk bijuši ar četriem zariem, kas simbolizē Dievu, Laimu, Māru un Dēklu. Bet ebreju svečturis menora ir ar septiņiem žuburiem un apzīmē septiņas nedēļas dienas, kā arī Sauli, Mēnesi un piecas galvenās planētas. Trīs U veida žuburu pāri simbolizē gudrību, spēku un skaistumu.
Bet septiņžuburu svečturis no tīra zelta jūdaismā, iespējams, norāda uz Babilonas gaismas koku, tas saistās arī ar kosmosa simboliku (septiņas planētas, septiņas debesis). Viduslaiku kristietības mākslā septiņžuburains svečturis bieži simbolizē jūdaismu. Bet astoņu žuburu svečturi izmantoja Hanukā – ebreju Gaismas svētku laikā. Astoņus vakarus pēc kārtas tiek aizdegtas sveces, tā atzīmējot brīnumu, kas pieredzēts 164.g.pirms Kristus, kad Jeruzalemes templī tika no jauna aizdegta mūžīgā uguns un vienai dienai paredzētā svētās eļļas deva turpināja degt astoņas dienas. Pa vidu svečturī lika “apkalpojošos sveci”, ko izmantoja pārējo sveču aizdedzināšanai.